SlowingoGramatika
+ 1 / 3

Vājās formas un saistītā runa angliski: schwa, gonna, wanna, I'd've – kā angļi tiešām runā, skaidrots latviski

Weak Forms and Connected Speech

Šajā lapā
  1. Mērķis
  2. Galvenā doma
  3. Latviešu un angļu valoda
  4. Forma
  5. Lietojums
  6. Biežākās kļūdas
  7. Slazdi latviešiem
  8. Nesajauciet
  9. Pareizrakstība un izruna
  10. Zelta likums
  11. Vingrinājumi

Mērķis

Pēc šīs nodarbības jūs pratīsiet sadzirdēt un izrunāt gramatikas vārdu (can, was, to, of, and) īsās, vājās skaņas, sapratīsiet saīsinātās formas, arī dubultās (I'd've), atpazīsiet neformālus saīsinājumus, piemēram, gonna un dunno, varēsiet sekot vārdiem, kas ātrā runā saplūst kopā, un liksiet uzsvaru pareizajā vietā.

Galvenā doma

Angļu valodai ir spēcīgs ritms. Svarīgie vārdi – lietvārdi, pamatdarbības vārdi, īpašības vārdi, apstākļa vārdi – ir uzsvērti: skaļāki, garāki un skaidrāki. Gramatikas vārdi – palīgdarbības vārdi, artikuli, prievārdi, vietniekvārdi – parasti ir neuzsvērti, tāpēc tie kļūst īsi un vāji.

Iedomājieties teikumu kā augstu stabu rindu ar virvi starp tiem. Stabi ir nozīmes vārdi. Virve ir gramatika. Ātrā runā virve noslīd un gandrīz pieskaras zemei: What do you want to do? izskan kā „wotcha wanna do?“. Gramatika joprojām ir tur; jūs to vienkārši dzirdat kā dažas ātras, maigas skaņas.

Tāpēc mācību grāmatu gramatiku labi zinoši cilvēki bieži nesaprot filmas un sarunas. Viņi gaida vārdnīcas skanējumu vārdiem was, to un have, bet parastā runā tā gandrīz neviens nesaka. Lielākajā daļā šo vājo skaņu ir viens patskanis: īss, vaļīgs, neuzsvērts /ə/. To sauc par schwa, un tā ir visbiežākā skaņa angļu valodā.

Latviešu un angļu valoda

Latviešu valodā katru patskani izrunājam pilnīgi un skaidri, arī neuzsvērtās zilbēs: „es varu peldēt“, „uz veikalu“. Vājo formu un schwa latviešu valodā nav, tāpēc latvieši angliski bieži runā „pa vārdam“ – katru to, of, can ar pilnu patskani. Teikums kļūst lēns un smags, bet, vēl svarīgāk, ātru angļu runu ir grūti saprast, jo gaidām pilnās formas. Latviešu uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē, bet angliski uzsvars var būt jebkurā zilbē (aGO, baNAna). Latviešu rakstība ir fonētiska – kā raksta, tā lasa –, tāpēc gribas izrunāt of ar /f/ un was ar /s/. Labā ziņa: skaņas /ʃ ʒ tʃ dʒ/ ir tādas pašas kā „š“, „ž“, „č“, „dž“, tāpēc did you /ˈdɪdʒə/ jums ir viegli.

LatviskiAngliskiKas atšķiras?
Es varu peldēt. – katrs patskanis pilnsI can swim. /aɪ kən ˈswɪm/latviski nav vājo formu; angliski can ir vājš
Glāze ūdens – ģenitīvs bez prievārdaa glass of water /ə ˈɡlɑːs əv ˈwɔːtə/angliski of ir vājš /əv/ ar /v/, nevis /ɒf/
banāns – uzsvars pirmajā zilbēbaNAna /bəˈnɑːnə/angliski uzsvars otrajā zilbē, pārējās – /ə/
vanna (latviešu vārds)wanna /ˈwɒnə/latviski „v“ – augšzobi pret lūpu; angliski /w/ – noapaļotas lūpas, zobi lūpai nepieskaras
džemperisdid you /ˈdɪdʒə/šeit tāpat: /dʒ/ = „dž“
Jā, varu.Yes, I can. /kæn/šeit tāpat: īsajā atbildē vārds ir uzsvērts un pilns

Īsumā: latviski katrs patskanis ir pilns, angliski gramatikas vārdi „noslīd“ līdz /ə/; spēcīgo formu lietojiet tikai tad, kad vārds ir uzsvērts.

Forma

Gramatikas vārdu vājās formas (sīkāk sk. „Pareizrakstība un izruna“)

VārdsSpēcīgā formaVājā formaPiemērs
can/kæn//kən/, /kn/I can swim.
was/wɒz/ (UK), /wʌz/ (US)/wəz/, ļoti īssShe was late.
were/wɜː/ (UK), /wɜːr/ (US)/wə/ (UK), /wər/ (US)They were tired.
have/hæv//həv/, /əv/Where have you been?
do/duː//də/What do you think?
to/tuː//tə/I want to go.
of/ɒv/ (UK), /ʌv/ (US)/əv/ vai /ə/a cup of tea
for/fɔː/ (UK), /fɔːr/ (US)/fə/ (UK), /fər/ (US)It's for you.
and/ænd//ən/ vai /n/fish and chips
a / an/eɪ/ / /æn//ə/ / /ən/a cup, an apple
the/ðiː//ðə/; pirms patskaņa skaņas īss /ði/the cup, the apple
at / from/æt/ / /frɒm//ət/ / /frəm/at home, from London

Pirms patskaņa skaņas the izrunā kā īsu /ði/ (the apple), bet to – kā īsu /tu/ (to eat), nevis /ðə/ un /tə/.

Saīsinātās formas, arī dubultās

Pilnā formaSaīsinātā formaVai raksta?
it willit'lljā (neformāli)
there willthere'lljā (neformāli)
should have / could have / would haveshould've / could've / would'vejā (neformāli)
I would haveI'd'vereti; galvenokārt runā
would not havewouldn't'vereti; galvenokārt runā

Neformāli saīsinājumi

Pilnā formaSaīsinājumsVai drīkst rakstīt?
going to (nākotne)gonnatikai ļoti neformālās ziņās, dziesmu vārdos, dialogos
want towannatāpat
(have) got togottatāpat
have tohaftaraksta reti
let melemmetikai neformālās ziņās
I don't knowdunnotikai neformālās ziņās
kind ofkindatikai neformālās ziņās
should have / could haveshoulda / couldatikai neformālās ziņās

Lietojums

1Gramatikas vārdu vājās formas

Parastā runā palīgdarbības vārdi, artikuli, prievārdi un vietniekvārdi lieto vājās formas, parasti ar schwa. Gramatikas vārds lieto spēcīgo formu, kad tas ir uzsvērts: īsajās atbildēs, pretstatam (A1-17) un – palīgdarbības vārdi un prievārdi – teikuma beigās (Yes, I can. Where are you from?). Papildinātāja vietniekvārdi (him, her, them, us) un artikuli parasti paliek vāji arī beigās: I asked him. Latviski šādas atšķirības nav, tāpēc klausieties īpaši uzmanīgi.

I can swim, but not very well.
Es protu peldēt, bet ne pārāk labi.
can vājā formā /kən/
Can you swim?
Vai tu proti peldēt?
jautājumā can parasti arī vājš /kən/
Yes, I can.
Jā, protu.
īsā atbilde: spēcīgais /kæn/
She was at work all day.
Viņa visu dienu bija darbā.
was un at vājās formās: /wəz/, /ət/
What are you looking at?
Uz ko tu skaties?
at beigās: spēcīgais /æt/
I'd like a cup of tea.
Es labprāt iedzertu tasi tējas.
of vājš /ə/; runā bieži "cuppa tea"
This one's for you.
Šis ir tev.
for vājš /fə/
Where are you from?
No kurienes tu esi?
from beigās: spēcīgais /frɒm/

2Saīsinātās formas, arī dubultās

Saīsinātās formas ir palīgdarbības vārdu un not parastā runātā forma. Dubultās saīsinātās formas, piemēram, I'd've un wouldn't've, runā ir ļoti biežas, īpaši 3. tipa nosacījuma teikumos (B1-07) un ar should have / could have (B1-09), bet rakstos tās parasti raksta pilnā formā. Šo gramatiku apgūsiet vēlāk; šeit iemācieties atpazīt skaņas.

It'll be fine — don't worry.
Viss būs labi, neuztraucies.
it'll /ˈɪtl/
There'll be a lot of people at the concert.
Koncertā būs daudz cilvēku.
We should've left earlier.
Mums vajadzēja izbraukt agrāk.
should've /ˈʃʊdəv/; nemainīga frāze: sk. B1-09
She could've been a professional singer.
Viņa varēja kļūt par profesionālu dziedātāju.
nemainīga frāze: sk. B1-09
If I'd known, I'd've told you.
Ja es būtu zinājis, es tev būtu pateicis.
I'd've = I would have; nemainīga frāze: sk. B1-07
You wouldn't've liked it anyway.
Tev tas tāpat nebūtu paticis.
wouldn't've = would not have; nemainīga frāze: sk. B1-07

3Neformāli saīsinājumi: gonna, wanna, gotta un citi

Tās ir bieži lietotu frāžu parastās, nepiespiestās runātās formas. Sarunā tās var droši lietot; rakstos – tikai ļoti neformālās ziņās, dziesmu vārdos vai dialogos. Gonna aizstāj tikai going to + darbības vārds (nākotne), nekad going to + vieta. Wanna parasti nozīmē want to; ļoti nepiespiestā runā tas var nozīmēt arī want a (I wanna coffee). Padziļināti: ja want un to pieder dažādām teikuma daļām, wanna nelieto – Who do you want to win? (= gribi, lai uzvar šis cilvēks) nekļūst par wanna (B1-18).

I'm gonna call her tonight.
Šovakar es viņai piezvanīšu.
= going to (nākotne)
Do you wanna grab something to eat?
Gribi kaut ko ātri uzkost?
= want to
I've gotta go — my bus is here.
Man jāiet, mans autobuss ir klāt.
= I've got to
We hafta be there by nine.
Mums tur jābūt līdz deviņiem.
= have to
Lemme see that.
Parādi, es paskatīšos.
= let me
"Where's Mia?" "Dunno."
„Kur ir Mia?“ „Nezinu.“
= I don't know
It's kinda late to start a new film.
Ir tā kā par vēlu sākt jaunu filmu.
= kind of
You shoulda seen his face!
Tev vajadzēja redzēt viņa seju!
= should have; nemainīga frāze: sk. B1-09

4Saistīšana, zudušas un mainītas skaņas

Ātrā runā vārdi savienojas. Saistīšana (linking): beigu līdzskanis pievienojas nākamā vārda patskanim (an apple izskan kā /ə ˈnæpl/). Zudušas skaņas: t vai d starp līdzskaņiem bieži pazūd (next week /neks wiːk/). Mainītas skaņas: d vai t + you bieži kļūst par /dʒ/ vai /tʃ/ (did you /ˈdɪdʒə/). Šie procesi bieži paslēpj gramatikas vārdus. Latviski runājot, vārdus bieži izrunājam atsevišķi; angliski ļaujiet tiem saplūst.

Did you see that?
Vai tu to redzēji?
did you /ˈdɪdʒə/
I want to go home.
Es gribu iet mājās.
want to izskan kā "wanna"
I've got to finish this.
Man tas jāpabeidz.
got to izskan kā "gotta"; I've var gandrīz nedzirdēt
What are you doing?
Ko tu dari?
izskan kā "wotcha doing?"
Would you like a drink?
Vai vēlaties kaut ko iedzert?
would you /ˈwʊdʒə/
I asked him.
Es viņam pajautāju.
vājajam him pazūd h: /aɪ ˈɑːskt ɪm/
Turn it off.
Izslēdz to.
saistīšana: /tɜː nɪ ˈtɒf/

5Teikuma uzsvars: nozīmes vārdi, gramatikas vārdi un pretstats

Neitrālā teikumā nozīmes vārdi ir uzsvērti, gramatikas vārdi – ne; spēcīgākais uzsvars parasti krīt uz pēdējo nozīmes vārdu. Ja galveno uzsvaru pārceļ uz citu vārdu – pat uz gramatikas vārdu –, rodas pretstats vai emfāze. Latviski uzsvaru teikumā lietojam līdzīgi, tāpēc šis princips nav svešs.

I'm going to the cinema.
Es eju uz kino.
neitrāli: galvenais uzsvars uz "cinema"
I'm going to the cinema tonight, not tomorrow.
Es eju uz kino šovakar, nevis rīt.
pretstats: uzsvars uz "tonight"
I did lock the door!
Es taču aizslēdzu durvis!
uzsvērts did: iebildums
It's not your fault — it's mine.
Tā nav tava vaina, tā ir mana.
uzsvars uz "your" un "mine"
The meeting is at three, not after three.
Sanāksme ir trijos, nevis pēc trim.
uzsvērti at un after pretstatam

Biežākās kļūdas

❌I would of helped you.
✅I would have helped you. vai I would've helped you.
"Would of" rodas, sadzirdot have vājo formu; gramatikā ir have. Sk. B1-09.
❌I'm gonna the shop.
✅I'm going to the shop.
Gonna aizstāj tikai going to + darbības vārds, nekad going to + vieta.
❌I'm gonna to call you later.
✅I'm gonna call you later.
Gonna jau satur "to".
❌She wanna come with us.
✅She wants to come with us.
Wanna = want to; ar he/she/it forma ir wants to.
❌I've gotta to leave.
✅I've gotta leave. vai I've got to leave.
Gotta jau satur "to".
⚠️What are you looking at? (with a weak "ut" at the end)
✅What are you looking at? (with a strong "at")
Prievārds teikuma beigās saglabā spēcīgo formu.
⚠️Dear Ms Taylor, I wanna apply for the position.
✅Dear Ms Taylor, I would like to apply for the position.
Saīsinājumi neder formālos tekstos. Sk. C2-02.

Slazdi latviešiem

1. Pilns patskanis vārdā can → klausītājs dzird can't. Latviski katru patskani izrunājam pilnīgi, tāpēc arī apgalvojumā gribas teikt spēcīgo /kæn/. Bet angliski spēcīgais, garais /kæn/ vai /kɑːn/ apgalvojuma vidū skan ļoti līdzīgi vārdam can't, kura beigu /t/ ātrā runā gandrīz nav dzirdams. Apgalvojumā sakiet vājo /kən/, spēcīgo – tikai īsajās atbildēs un pretstatam.

⚠️Martins says he can lend us his tent and two sleeping bags for the festival in July, so we don't need to buy new ones. (said with a strong, long /kɑːn/)
✅Martins says he can lend us his tent and two sleeping bags for the festival in July, so we don't need to buy new ones. (weak can: /kən/)
Gramatiski pareizi, bet spēcīgais can apgalvojumā var izskanēt kā can't; lietojiet /kən/

2. Latviešu „v“ vārdos was, wanna, would → vas, vanna. Latviešu valodā nav skaņas /w/, tāpēc to bieži aizstājam ar „v“, kur augšzobi pieskaras apakšlūpai. Tad wanna skan kā latviešu vārds „vanna“, bet vājais was – kā „vas“ ar /s/. Angliski /w/ veido ar noapaļotām lūpām, zobi lūpām nepieskaras, un was beidzas ar balsīgu /z/: /wəz/.

⚠️We were really tired after the long drive from Liepaja, so we went straight to bed. (with Latvian "v" in we and were)
✅We were really tired after the long drive from Liepaja, so we went straight to bed. (/w/ from rounded lips; weak were: /wə/)
Gramatiski pareizi, bet „v“ /w/ vietā skan izteikti svešādi; noapaļojiet lūpas, zobi lūpai nepieskaras

3. Of ar /f/ → izruna pēc burtiem. Latviešu rakstība ir fonētiska, tāpēc of gribas izrunāt tā, kā raksta: ar /f/ un pilnu patskani. Angliski of beidzas ar balsīgu /v/, un parastā runā tā vājā forma ir /əv/ vai pat tikai /ə/ pirms līdzskaņa.

⚠️My grandmother always keeps a big jar of honey and a bag of dried apples in the kitchen for visitors. (with a strong /ɒf/ in each of)
✅My grandmother always keeps a big jar of honey and a bag of dried apples in the kitchen for visitors. (with a weak /əv/)
Gramatiski pareizi, bet /ɒf/ ir izruna pēc burtiem; of = /əv/, bieži /ə/

4. Wanna un gonna rakstu darbā → filmu valoda eksāmenā. Daudzi latvieši angļu valodu iemācās no seriāliem un spēlēm, kur gonna un wanna dzird visu laiku. Tāpēc šīs formas viegli ieslīd arī eksāmena esejā vai darba vēstulē. Rakstos (arī CE un IELTS) lietojiet going to un want to.

⚠️In my opinion, most teenagers in Latvia wanna have more freedom, but they are not gonna get it until they show they can be responsible.
✅In my opinion, most teenagers in Latvia want to have more freedom, but they are not going to get it until they show they can be responsible.
Gramatiski pareizi, bet sarunvalodas saīsinājumi esejā neder; rakstiet want to / going to

Nesajauciet

gonna (nākotne) un going to (kustība) – Saīsina tikai nākotnes formu.

I'm gonna be late.
Es nokavēšu.
nākotne
I'm going to Paris next week.
Nākamnedēļ es braucu uz Parīzi.
kustība uz vietu: bez saīsinājuma

vājā forma un spēcīgā forma – Vienam vārdam ir divas izrunas; izšķir vieta un uzsvars. Palīgdarbības vārdi un prievārdi teikuma beigās un īsajās atbildēs lieto spēcīgo formu: Yes, I can nekad nebeidzas ar vājo /kən/. Papildinātāja vietniekvārdi paliek vāji: I asked him.

Where are you going?
Kurp tu ej?
are vājš /ə/
I don't know where they are.
Es nezinu, kur viņi ir.
are beigās: spēcīgs /ɑː/

's = is un 's = has – Saīsinātā forma skan vienādi; nākamais vārds pasaka, kura tā ir (A1-14, A2-16).

She's tired.
Viņa ir nogurusi.
she is + īpašības vārds
She's got two brothers.
Viņai ir divi brāļi.
she has got
He's finished his homework.
Viņš ir izpildījis mājasdarbus.
he has + pagātnes divdabis

Pareizrakstība un izruna

  • Schwa /ə/ ir īss, vaļīgs, neuzsvērts patskanis: mēle mierīgi guļ mutes vidū, lūpas neitrālas, mute tikai nedaudz atvērta. Latviešu valodā tāda patskaņa nav – tas nav ne „a“, ne „e“. Tā ir visbiežākā skaņa angļu valodā, un lielākajā daļā vājo formu tā ir: about /əˈbaʊt/, banana /bəˈnɑːnə/ (UK), /bəˈnænə/ (US).
  • Spēcīgās un vājās formas: can /kæn/ → /kən/; was /wɒz/ (UK), /wʌz/ (US) → /wəz/; were /wɜː/ (UK), /wɜːr/ (US) → /wə/ (UK), /wər/ (US); have /hæv/ → /həv/, /əv/; do /duː/ → /də/; to /tuː/ → /tə/; of /ɒv/ (UK), /ʌv/ (US) → /əv/, /ə/; for /fɔː/ (UK), /fɔːr/ (US) → /fə/ (UK), /fər/ (US); and /ænd/ → /ən/, /n/; at /æt/ → /ət/; from /frɒm/ (UK), /frʌm/ (US) → /frəm/; a /eɪ/ → /ə/; an /æn/ → /ən/; the /ðiː/ → /ðə/, bet pirms patskaņa skaņas /ði/ (the apple); to pirms patskaņa skaņas ir /tu/ (to eat).
  • Spēcīgajā can /kæn/ patskanis ir tuvs latviešu platajam „e“ vārdā „ēst“, bet īss. Can't ir /kɑːnt/ (UK), /kænt/ (US) – tam vājās formas nav. Ātrā ASV runā beigu t var būt ļoti kluss, tāpēc galvenā pazīme ir garais, uzsvērtais patskanis: vājais /kən/ = can, spēcīgais /kænt/ = can't.
  • /ð/ vārdā the: mēles gals viegli starp zobiem, balss skan. Neaizstājiet to ar „d“ vai „z“. /w/: lūpas noapaļotas kā svilpienam, zobi lūpām nepieskaras.
  • Saīsinātās formas: it'll /ˈɪtl/; I'd've /ˈaɪdəv/; wouldn't've /ˈwʊdntəv/.
  • Mainītās skaņas: did you /ˈdɪdʒə/; would you /ˈwʊdʒə/; want to /ˈwɒnə/ (UK), /ˈwɑːnə/ (US); got to /ˈɡɒtə/ (UK), /ˈɡɑːtə/ (US). Skaņa /dʒ/ ir tāda pati kā latviešu „dž“, bet /t/ vārdā got to amerikāņu runā bieži kļūst par ātru, balsīgu mēles gala pieskārienu (flap) /ɾ/.
  • Vārda beigās balsīgos līdzskaņus atstājiet balsīgus: was /wəz/, is /ɪz/, of /əv/ – nevis /s/ un /f/.
  • Apostrofi dubultajās saīsinātajās formās: viens katrai izlaistajai daļai – I'd've, wouldn't've.

Zelta likums

Nozīmes vārdi ir stabi; gramatikas vārdi ir virve, kas starp tiem noslīd. Klausieties vājās, ātrās skaņas – /ə/, /əv/, /tə/, gonna – un spēcīgo formu lietojiet, kad vārds ir uzsvērts: īsajās atbildēs, pretstatam un palīgdarbības vārdiem un prievārdiem teikuma beigās. Saīsinājumus runā lietojiet droši, bet rakstiet tikai ļoti neformālās ziņās. Neizrunājiet katru patskani pilnīgi, kā latviski.

Vingrinājumi

A. Forma

Uzrakstiet pilno vai saīsināto formu, kā norādīts.

  1. Kāda ir „I'd've“ pilnā forma?
  2. Kāda ir „dunno“ pilnā forma?
  3. Uzrakstiet pilno formu: Do you wanna come?
  4. Uzrakstiet pilno formu: I've gotta go.
  5. Uzrakstiet saīsināto formu: should have
  6. Uzrakstiet pilno formu: It'll be cold tomorrow.

B. Nozīme

Vietnē vispirms noklausieties katru teikumu.

  1. Vājā vai spēcīgā forma? „can“ teikumā "Yes, I can." …
  2. Vājā vai spēcīgā forma? „him“ teikumā "I asked him." …
  3. Jūs dzirdat īsu, vāju /kn/: "I kn come on Friday." Kurš tas ir vārds? …
  4. Ko nozīmē 's teikumā "She's got two brothers."? …
  5. Kuram vārdam neitrālā teikumā ir galvenais uzsvars: "I bought a new laptop." …
  6. Kuri vārdi ir uzsvērti pretstatam? "I said Tuesday, not Thursday." …

C. Atrodiet kļūdu

Katrā teikumā ir viena kļūda, vai arī teikums ir pareizs. Uzrakstiet izlaboto teikumu vai uzrakstiet correct.

  1. She's gonna to call you later.
  2. We're gonna the beach tomorrow.
  3. He wanna play football.
  4. I'm gonna miss you.

D. Kontekstā

Uzrakstiet katra treknrakstā izceltā saīsinājuma pilno formu.

A phone call
Leo: Hey, what are you 17gonna do tonight?
Ana: 18Dunno . I'm 19kinda tired. Why?
Leo: Do you 20wanna see a film? It starts at eight.
Ana: OK, but I've 21gotta finish some work first. 22Lemme call you back.
Leo: Sure. I 23hafta cook dinner anyway.

E. Jūsu kārta

Runājiet un rakstiet angliski.

  1. Pasakiet un uzrakstiet teikumu par saviem plāniem ar „going to“. Tad uzrakstiet, kā tas izskan nepiespiestā runā.
  2. Uzrakstiet īsu atbildi uz jautājumu "Can you cook?" un pasakiet, kuru „can“ formu lietojat.
  3. Uzrakstiet teikumu, kas izlabo nepareizu faktu, pasakiet to skaļi un uzrakstiet, kurus vārdus uzsverat.

F. Jaukts atkārtojums

Atkārtojiet iepriekšējo nodarbību vielu.

  1. A1-17 Can un can't: modālais darbības vārds „varēt“ angļu valodā
    Ierakstiet trūkstošo vārdu: " you drive?" "Yes, I can."
  2. A2-03 Be going to: plāni un pazīmes – nākotne angliski latviski
    Ierakstiet iekavās dotā darbības vārda pareizo formu: Look at those clouds! It (rain).
  3. A2-20 Must, have to, mustn't un don't have to: pienākums un aizliegums angliski
    Izvēlieties pareizo atbildi: You … bring food — there's plenty here.
Atbildes

A. Forma

  1. I would have
  2. I don't know
  3. Do you want to come?
  4. I've got to go.
  5. should've
  6. It will be cold tomorrow.

B. Nozīme

  1. strong
  2. weak
  3. can
  4. has
  5. laptop
  6. Tuesday and Thursday

C. Atrodiet kļūdu

  1. She's gonna call you later. / She's going to call you later.
  2. We're going to the beach tomorrow.
  3. He wants to play football.
  4. ✓ I'm gonna miss you.

D. Kontekstā

  1. going to
  2. I don't know
  3. kind of
  4. want to
  5. got to
  6. Let me
  7. have to

E. Jūsu kārta

  1. I'm going to visit my grandmother on Sunday. Relaxed speech: I'm gonna visit my grandmother on Sunday.
  2. Yes, I can. — strong "can", because it is stressed at the end of a short answer.
  3. My birthday is in June, not July. — stress on "June" and "July".

F. Jaukts atkārtojums

  1. Can
  2. 's going to rain / is going to rain
  3. don't have to
Android lietotneMācieties ceļā Google Play