Vājās formas un saistītā runa angliski: schwa, gonna, wanna, I'd've – kā angļi tiešām runā, skaidrots latviski
Weak Forms and Connected Speech
Šajā lapā
Mērķis
Pēc šīs nodarbības jūs pratīsiet sadzirdēt un izrunāt gramatikas vārdu (can, was, to, of, and) īsās, vājās skaņas, sapratīsiet saīsinātās formas, arī dubultās (I'd've), atpazīsiet neformālus saīsinājumus, piemēram, gonna un dunno, varēsiet sekot vārdiem, kas ātrā runā saplūst kopā, un liksiet uzsvaru pareizajā vietā.
Galvenā doma
Angļu valodai ir spēcīgs ritms. Svarīgie vārdi – lietvārdi, pamatdarbības vārdi, īpašības vārdi, apstākļa vārdi – ir uzsvērti: skaļāki, garāki un skaidrāki. Gramatikas vārdi – palīgdarbības vārdi, artikuli, prievārdi, vietniekvārdi – parasti ir neuzsvērti, tāpēc tie kļūst īsi un vāji.
Iedomājieties teikumu kā augstu stabu rindu ar virvi starp tiem. Stabi ir nozīmes vārdi. Virve ir gramatika. Ātrā runā virve noslīd un gandrīz pieskaras zemei: What do you want to do? izskan kā „wotcha wanna do?“. Gramatika joprojām ir tur; jūs to vienkārši dzirdat kā dažas ātras, maigas skaņas.
Tāpēc mācību grāmatu gramatiku labi zinoši cilvēki bieži nesaprot filmas un sarunas. Viņi gaida vārdnīcas skanējumu vārdiem was, to un have, bet parastā runā tā gandrīz neviens nesaka. Lielākajā daļā šo vājo skaņu ir viens patskanis: īss, vaļīgs, neuzsvērts /ə/. To sauc par schwa, un tā ir visbiežākā skaņa angļu valodā.
Latviešu un angļu valoda
Latviešu valodā katru patskani izrunājam pilnīgi un skaidri, arī neuzsvērtās zilbēs: „es varu peldēt“, „uz veikalu“. Vājo formu un schwa latviešu valodā nav, tāpēc latvieši angliski bieži runā „pa vārdam“ – katru to, of, can ar pilnu patskani. Teikums kļūst lēns un smags, bet, vēl svarīgāk, ātru angļu runu ir grūti saprast, jo gaidām pilnās formas. Latviešu uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē, bet angliski uzsvars var būt jebkurā zilbē (aGO, baNAna). Latviešu rakstība ir fonētiska – kā raksta, tā lasa –, tāpēc gribas izrunāt of ar /f/ un was ar /s/. Labā ziņa: skaņas /ʃ ʒ tʃ dʒ/ ir tādas pašas kā „š“, „ž“, „č“, „dž“, tāpēc did you /ˈdɪdʒə/ jums ir viegli.
| Latviski | Angliski | Kas atšķiras? |
|---|---|---|
| Es varu peldēt. – katrs patskanis pilns | I can swim. /aɪ kən ˈswɪm/ | latviski nav vājo formu; angliski can ir vājš |
| Glāze ūdens – ģenitīvs bez prievārda | a glass of water /ə ˈɡlɑːs əv ˈwɔːtə/ | angliski of ir vājš /əv/ ar /v/, nevis /ɒf/ |
| banāns – uzsvars pirmajā zilbē | baNAna /bəˈnɑːnə/ | angliski uzsvars otrajā zilbē, pārējās – /ə/ |
| vanna (latviešu vārds) | wanna /ˈwɒnə/ | latviski „v“ – augšzobi pret lūpu; angliski /w/ – noapaļotas lūpas, zobi lūpai nepieskaras |
| džemperis | did you /ˈdɪdʒə/ | šeit tāpat: /dʒ/ = „dž“ |
| Jā, varu. | Yes, I can. /kæn/ | šeit tāpat: īsajā atbildē vārds ir uzsvērts un pilns |
Īsumā: latviski katrs patskanis ir pilns, angliski gramatikas vārdi „noslīd“ līdz /ə/; spēcīgo formu lietojiet tikai tad, kad vārds ir uzsvērts.
Forma
Gramatikas vārdu vājās formas (sīkāk sk. „Pareizrakstība un izruna“)
| Vārds | Spēcīgā forma | Vājā forma | Piemērs |
|---|---|---|---|
| can | /kæn/ | /kən/, /kn/ | I can swim. |
| was | /wɒz/ (UK), /wʌz/ (US) | /wəz/, ļoti īss | She was late. |
| were | /wɜː/ (UK), /wɜːr/ (US) | /wə/ (UK), /wər/ (US) | They were tired. |
| have | /hæv/ | /həv/, /əv/ | Where have you been? |
| do | /duː/ | /də/ | What do you think? |
| to | /tuː/ | /tə/ | I want to go. |
| of | /ɒv/ (UK), /ʌv/ (US) | /əv/ vai /ə/ | a cup of tea |
| for | /fɔː/ (UK), /fɔːr/ (US) | /fə/ (UK), /fər/ (US) | It's for you. |
| and | /ænd/ | /ən/ vai /n/ | fish and chips |
| a / an | /eɪ/ / /æn/ | /ə/ / /ən/ | a cup, an apple |
| the | /ðiː/ | /ðə/; pirms patskaņa skaņas īss /ði/ | the cup, the apple |
| at / from | /æt/ / /frɒm/ | /ət/ / /frəm/ | at home, from London |
Pirms patskaņa skaņas the izrunā kā īsu /ði/ (the apple), bet to – kā īsu /tu/ (to eat), nevis /ðə/ un /tə/.
Saīsinātās formas, arī dubultās
| Pilnā forma | Saīsinātā forma | Vai raksta? |
|---|---|---|
| it will | it'll | jā (neformāli) |
| there will | there'll | jā (neformāli) |
| should have / could have / would have | should've / could've / would've | jā (neformāli) |
| I would have | I'd've | reti; galvenokārt runā |
| would not have | wouldn't've | reti; galvenokārt runā |
Neformāli saīsinājumi
| Pilnā forma | Saīsinājums | Vai drīkst rakstīt? |
|---|---|---|
| going to (nākotne) | gonna | tikai ļoti neformālās ziņās, dziesmu vārdos, dialogos |
| want to | wanna | tāpat |
| (have) got to | gotta | tāpat |
| have to | hafta | raksta reti |
| let me | lemme | tikai neformālās ziņās |
| I don't know | dunno | tikai neformālās ziņās |
| kind of | kinda | tikai neformālās ziņās |
| should have / could have | shoulda / coulda | tikai neformālās ziņās |
Lietojums
1Gramatikas vārdu vājās formas
Parastā runā palīgdarbības vārdi, artikuli, prievārdi un vietniekvārdi lieto vājās formas, parasti ar schwa. Gramatikas vārds lieto spēcīgo formu, kad tas ir uzsvērts: īsajās atbildēs, pretstatam (A1-17) un – palīgdarbības vārdi un prievārdi – teikuma beigās (Yes, I can. Where are you from?). Papildinātāja vietniekvārdi (him, her, them, us) un artikuli parasti paliek vāji arī beigās: I asked him. Latviski šādas atšķirības nav, tāpēc klausieties īpaši uzmanīgi.
2Saīsinātās formas, arī dubultās
Saīsinātās formas ir palīgdarbības vārdu un not parastā runātā forma. Dubultās saīsinātās formas, piemēram, I'd've un wouldn't've, runā ir ļoti biežas, īpaši 3. tipa nosacījuma teikumos (B1-07) un ar should have / could have (B1-09), bet rakstos tās parasti raksta pilnā formā. Šo gramatiku apgūsiet vēlāk; šeit iemācieties atpazīt skaņas.
3Neformāli saīsinājumi: gonna, wanna, gotta un citi
Tās ir bieži lietotu frāžu parastās, nepiespiestās runātās formas. Sarunā tās var droši lietot; rakstos – tikai ļoti neformālās ziņās, dziesmu vārdos vai dialogos. Gonna aizstāj tikai going to + darbības vārds (nākotne), nekad going to + vieta. Wanna parasti nozīmē want to; ļoti nepiespiestā runā tas var nozīmēt arī want a (I wanna coffee). Padziļināti: ja want un to pieder dažādām teikuma daļām, wanna nelieto – Who do you want to win? (= gribi, lai uzvar šis cilvēks) nekļūst par wanna (B1-18).
4Saistīšana, zudušas un mainītas skaņas
Ātrā runā vārdi savienojas. Saistīšana (linking): beigu līdzskanis pievienojas nākamā vārda patskanim (an apple izskan kā /ə ˈnæpl/). Zudušas skaņas: t vai d starp līdzskaņiem bieži pazūd (next week /neks wiːk/). Mainītas skaņas: d vai t + you bieži kļūst par /dʒ/ vai /tʃ/ (did you /ˈdɪdʒə/). Šie procesi bieži paslēpj gramatikas vārdus. Latviski runājot, vārdus bieži izrunājam atsevišķi; angliski ļaujiet tiem saplūst.
5Teikuma uzsvars: nozīmes vārdi, gramatikas vārdi un pretstats
Neitrālā teikumā nozīmes vārdi ir uzsvērti, gramatikas vārdi – ne; spēcīgākais uzsvars parasti krīt uz pēdējo nozīmes vārdu. Ja galveno uzsvaru pārceļ uz citu vārdu – pat uz gramatikas vārdu –, rodas pretstats vai emfāze. Latviski uzsvaru teikumā lietojam līdzīgi, tāpēc šis princips nav svešs.
Biežākās kļūdas
Slazdi latviešiem
1. Pilns patskanis vārdā can → klausītājs dzird can't. Latviski katru patskani izrunājam pilnīgi, tāpēc arī apgalvojumā gribas teikt spēcīgo /kæn/. Bet angliski spēcīgais, garais /kæn/ vai /kɑːn/ apgalvojuma vidū skan ļoti līdzīgi vārdam can't, kura beigu /t/ ātrā runā gandrīz nav dzirdams. Apgalvojumā sakiet vājo /kən/, spēcīgo – tikai īsajās atbildēs un pretstatam.
2. Latviešu „v“ vārdos was, wanna, would → vas, vanna. Latviešu valodā nav skaņas /w/, tāpēc to bieži aizstājam ar „v“, kur augšzobi pieskaras apakšlūpai. Tad wanna skan kā latviešu vārds „vanna“, bet vājais was – kā „vas“ ar /s/. Angliski /w/ veido ar noapaļotām lūpām, zobi lūpām nepieskaras, un was beidzas ar balsīgu /z/: /wəz/.
3. Of ar /f/ → izruna pēc burtiem. Latviešu rakstība ir fonētiska, tāpēc of gribas izrunāt tā, kā raksta: ar /f/ un pilnu patskani. Angliski of beidzas ar balsīgu /v/, un parastā runā tā vājā forma ir /əv/ vai pat tikai /ə/ pirms līdzskaņa.
4. Wanna un gonna rakstu darbā → filmu valoda eksāmenā. Daudzi latvieši angļu valodu iemācās no seriāliem un spēlēm, kur gonna un wanna dzird visu laiku. Tāpēc šīs formas viegli ieslīd arī eksāmena esejā vai darba vēstulē. Rakstos (arī CE un IELTS) lietojiet going to un want to.
Nesajauciet
gonna (nākotne) un going to (kustība) – Saīsina tikai nākotnes formu.
vājā forma un spēcīgā forma – Vienam vārdam ir divas izrunas; izšķir vieta un uzsvars. Palīgdarbības vārdi un prievārdi teikuma beigās un īsajās atbildēs lieto spēcīgo formu: Yes, I can nekad nebeidzas ar vājo /kən/. Papildinātāja vietniekvārdi paliek vāji: I asked him.
's = is un 's = has – Saīsinātā forma skan vienādi; nākamais vārds pasaka, kura tā ir (A1-14, A2-16).
Pareizrakstība un izruna
- Schwa /ə/ ir īss, vaļīgs, neuzsvērts patskanis: mēle mierīgi guļ mutes vidū, lūpas neitrālas, mute tikai nedaudz atvērta. Latviešu valodā tāda patskaņa nav – tas nav ne „a“, ne „e“. Tā ir visbiežākā skaņa angļu valodā, un lielākajā daļā vājo formu tā ir: about /əˈbaʊt/, banana /bəˈnɑːnə/ (UK), /bəˈnænə/ (US).
- Spēcīgās un vājās formas: can /kæn/ → /kən/; was /wɒz/ (UK), /wʌz/ (US) → /wəz/; were /wɜː/ (UK), /wɜːr/ (US) → /wə/ (UK), /wər/ (US); have /hæv/ → /həv/, /əv/; do /duː/ → /də/; to /tuː/ → /tə/; of /ɒv/ (UK), /ʌv/ (US) → /əv/, /ə/; for /fɔː/ (UK), /fɔːr/ (US) → /fə/ (UK), /fər/ (US); and /ænd/ → /ən/, /n/; at /æt/ → /ət/; from /frɒm/ (UK), /frʌm/ (US) → /frəm/; a /eɪ/ → /ə/; an /æn/ → /ən/; the /ðiː/ → /ðə/, bet pirms patskaņa skaņas /ði/ (the apple); to pirms patskaņa skaņas ir /tu/ (to eat).
- Spēcīgajā can /kæn/ patskanis ir tuvs latviešu platajam „e“ vārdā „ēst“, bet īss. Can't ir /kɑːnt/ (UK), /kænt/ (US) – tam vājās formas nav. Ātrā ASV runā beigu t var būt ļoti kluss, tāpēc galvenā pazīme ir garais, uzsvērtais patskanis: vājais /kən/ = can, spēcīgais /kænt/ = can't.
- /ð/ vārdā the: mēles gals viegli starp zobiem, balss skan. Neaizstājiet to ar „d“ vai „z“. /w/: lūpas noapaļotas kā svilpienam, zobi lūpām nepieskaras.
- Saīsinātās formas: it'll /ˈɪtl/; I'd've /ˈaɪdəv/; wouldn't've /ˈwʊdntəv/.
- Mainītās skaņas: did you /ˈdɪdʒə/; would you /ˈwʊdʒə/; want to /ˈwɒnə/ (UK), /ˈwɑːnə/ (US); got to /ˈɡɒtə/ (UK), /ˈɡɑːtə/ (US). Skaņa /dʒ/ ir tāda pati kā latviešu „dž“, bet /t/ vārdā got to amerikāņu runā bieži kļūst par ātru, balsīgu mēles gala pieskārienu (flap) /ɾ/.
- Vārda beigās balsīgos līdzskaņus atstājiet balsīgus: was /wəz/, is /ɪz/, of /əv/ – nevis /s/ un /f/.
- Apostrofi dubultajās saīsinātajās formās: viens katrai izlaistajai daļai – I'd've, wouldn't've.
Zelta likums
Nozīmes vārdi ir stabi; gramatikas vārdi ir virve, kas starp tiem noslīd. Klausieties vājās, ātrās skaņas – /ə/, /əv/, /tə/, gonna – un spēcīgo formu lietojiet, kad vārds ir uzsvērts: īsajās atbildēs, pretstatam un palīgdarbības vārdiem un prievārdiem teikuma beigās. Saīsinājumus runā lietojiet droši, bet rakstiet tikai ļoti neformālās ziņās. Neizrunājiet katru patskani pilnīgi, kā latviski.
Vingrinājumi
A. Forma
Uzrakstiet pilno vai saīsināto formu, kā norādīts.
-
Kāda ir „I'd've“ pilnā forma?
-
Kāda ir „dunno“ pilnā forma?
-
Uzrakstiet pilno formu: Do you wanna come?
-
Uzrakstiet pilno formu: I've gotta go.
-
Uzrakstiet saīsināto formu: should have
-
Uzrakstiet pilno formu: It'll be cold tomorrow.
B. Nozīme
Vietnē vispirms noklausieties katru teikumu.
-
Vājā vai spēcīgā forma? „can“ teikumā "Yes, I can." …
-
Vājā vai spēcīgā forma? „him“ teikumā "I asked him." …object pronouns stay weak at the end
-
Jūs dzirdat īsu, vāju /kn/: "I kn come on Friday." Kurš tas ir vārds? …can't is long and stressed
-
Ko nozīmē 's teikumā "She's got two brothers."? …
-
Kuram vārdam neitrālā teikumā ir galvenais uzsvars: "I bought a new laptop." …
-
Kuri vārdi ir uzsvērti pretstatam? "I said Tuesday, not Thursday." …
C. Atrodiet kļūdu
Katrā teikumā ir viena kļūda, vai arī teikums ir pareizs. Uzrakstiet izlaboto teikumu vai uzrakstiet correct.
-
She's gonna to call you later.
-
We're gonna the beach tomorrow.
-
He wanna play football.
-
I'm gonna miss you.
D. Kontekstā
Uzrakstiet katra treknrakstā izceltā saīsinājuma pilno formu.
Leo: Hey, what are you 17gonna do tonight?
Ana: 18Dunno . I'm 19kinda tired. Why?
Leo: Do you 20wanna see a film? It starts at eight.
Ana: OK, but I've 21gotta finish some work first. 22Lemme call you back.
Leo: Sure. I 23hafta cook dinner anyway.
E. Jūsu kārta
Runājiet un rakstiet angliski.
-
Pasakiet un uzrakstiet teikumu par saviem plāniem ar „going to“. Tad uzrakstiet, kā tas izskan nepiespiestā runā.
-
Uzrakstiet īsu atbildi uz jautājumu "Can you cook?" un pasakiet, kuru „can“ formu lietojat.
-
Uzrakstiet teikumu, kas izlabo nepareizu faktu, pasakiet to skaļi un uzrakstiet, kurus vārdus uzsverat.
F. Jaukts atkārtojums
Atkārtojiet iepriekšējo nodarbību vielu.
-
A1-17 Can un can't: modālais darbības vārds „varēt“ angļu valodā Ierakstiet trūkstošo vārdu: " you drive?" "Yes, I can."
-
A2-03 Be going to: plāni un pazīmes – nākotne angliski latviski Ierakstiet iekavās dotā darbības vārda pareizo formu: Look at those clouds! It (rain).
-
A2-20 Must, have to, mustn't un don't have to: pienākums un aizliegums angliski Izvēlieties pareizo atbildi: You … bring food — there's plenty here.
Atbildes
A. Forma
- I would have
- I don't know
- Do you want to come?
- I've got to go.
- should've
- It will be cold tomorrow.
B. Nozīme
- strong
- weak
- can
- has
- laptop
- Tuesday and Thursday
C. Atrodiet kļūdu
- She's gonna call you later. / She's going to call you later.
- We're going to the beach tomorrow.
- He wants to play football.
- ✓ I'm gonna miss you.
D. Kontekstā
- going to
- I don't know
- kind of
- want to
- got to
- Let me
- have to
E. Jūsu kārta
- I'm going to visit my grandmother on Sunday. Relaxed speech: I'm gonna visit my grandmother on Sunday.
- Yes, I can. — strong "can", because it is stressed at the end of a short answer.
- My birthday is in June, not July. — stress on "June" and "July".
F. Jaukts atkārtojums
- Can
- 's going to rain / is going to rain
- don't have to
